Davos un Klosters kalni

 

Tie ir divi kalnu kūrorti Šveices austrumu daļā, kuros tiek piedāvātas vairāk nekā 100 pastaigu takas. Kalnu pakājē ir Davoser ezers ar publisko peldvietu. Dēls vienīgais devās peldēt. Ūdens esot bijis vēss.

Mēs ar vilcieniņu uzbraucām līdz Mittelstation pieturai un pa ceļu Panoramaweg devāmies līdz Gotschnagrat pieturai, lai ar vilcieniņu nobrauktu no kalna lejā.

Mēs izkāpām ārā, bet kalnu vilcieniņš aizbrauca augstāk.

 

 

 

Devoser ezers, kurā dēls peldējās.

 

 

Te bija tik daudz krāsainu akmeņu, ka mēs ar meitu nespējām atturēties no to nelasīšanas.

Zaļgani, zilgani, violeti, sarkanīgi, balti, melni u.c.

 

 

Tālumā uz kalniem redzams sniegs.

 

 

 

 

Säntis kalns

 

Säntis kalns paceļas 2502 m v.j.l. Skaidrā laikā no kalna paveras skats uz Bodensee ezeru un Švarcvaldi ziemeļos, Cīrihes ezeru dienvidrietumos un Glarnas Alpiem dienvidos.

Mēs uzbraucām kalnā ar vilcieniņu, lai paskatītos panorāmu no skatu laukumiem. Pastaigā nedevāmies. Tajā dienā kalna galā bija tikai +70C. Vēss.

Kalna galā uzbūvēta četrus stāvus augsta celtne, kurā ir gan veikaliņš, gan ēstuve, gan nelielas izstāžu zāles telpas. 

Kalns no tāluma atpazīstams ar to, ka tā galā redzama meteoroloģiskā stacija.

 

Tālumā redzams Bodensee ezers.

 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantotas internetā uzietās kartes.

 

Vairākās pilsētās pamanīju interesantas izkārtnes un laternas.

 

Vēsturiski šādām mājām sākumā izbūvēja koka karkasu, bet pēc tam tukšumus aizpildīja ar javu.

 

Pamanīju, ka vairākās pilsētās ir tādas mājas, kuru fasādi rotā smalku zvīņu raksts.

 

Cik noprotu, šāda veida sētiņu pie personīgās mājas arī var uzskatīt par etnogrāfijas elementu.

 

Vācijas pilsētā Friedrichshafen no rīta pie māju sētām redzami izlikti atkritumu maisi. Vakarpusē braucot uz viesnīcu, maisi bija redzami atkal. Vai nu atkritumu vedējs tos nesavāca, vai arī iedzīvotāji maisus izlika vakarā, domājot par nākamo rītu.

 

Speciāli maisi, ar kuru palīdzību tiek apūdeņoti koki.

 

Austrijas pilsētas Bregenz pašā centrā uz vienas mājas palodzēm izliktas savdabīgas lelles. To fonā plīvo varavīkšņu krāsas karogs.

 

Vēl Bregenz pilsētā interesantas likās "bārkstainās barjeras", kas liedza gājējiem un riteņbraucējiem nepiemērotā laikā šķērsot dzelzceļa sliedes.

 

Vācijas pilsētā Friedrichshafen kāda kafejnīca iekārtojusies Bodensee ezera krastā. Kā galdiņi tur tiek izmantotas sarkanas plastmasas kastes. Neredzēju, vai tajās cilvēki gluži kā uz paplātēm atnes ēdienu uz izvēlēto vietu. Bet tā būtu interesanta ideja.

 

“Bīber piparkūka” ir Šveices tradicionālā piparkūka, kuras sastāvā it kā esot mandeles un medus, taču garšas ziņā tā nevar pārspēt ne latviešu piparkūkas, ne pumperniķeļus. Uz katra piparkūkas iesaiņojuma atšķirīgs attēls. Bišofbergeru ģimene šos gardumus gatavo jau četrās paaudzēs.

 

Staigājot pa Davosa un Klostera kalniem (Šveice), kopā ar meitu lasījām akmeņus. Viesnīcā nācās no dažiem šķirties, lai koferis nepārsniegtu pieļaujamo svaru.

 

Švarcvaldes reģionā noteikti jāpagaršo tradicionālā ķiršu torte. Ja vēlas, to var “apšpricēt” ar šņabi.