|
Triglava nacionālais parks Triglava nacionālais parks (Triglavski narodni park) atrodas netālu no Slovēnijas pilsētas Bled.
Lai redzētu Slovēnijas simbolu – 2864 metrus augsto Triglava kalna (Triglav) virsotni, jānokļūst Vogela kalnā (Vogel). Triglava kalns attēlots Slovēnijas ģerbonī un karogā. Kalns ieguvis nosaukumu, jo tam ir 3 virsotnes (galvas).
Triglava kalns un attēls Slovēnijas ģerbonī.
Vogela kalnā (1922 m.v.j.l.) var uzbraukt ar trošu vagoniņu – gondolu. Cena ~18 eiro. Turpat ir ēstuves. Taču, lai nokļūtu kalna virsotnē, var kāpt ar kājām vai braukt ar pacēlāju, par kuru nav jāmaksā. Mēs nolēmām, ka labāk izmantosim ātrāko transportēšanas veidu. Pie tam tie cilvēki, kas gāja no kalna lejā, manāmi slīdēja pa stāvajām, akmeņainajām takām. Vogela kalna galā noteikti jāieskandina zvans un jāiedomājas vēlēšanās.
Augšup ar pacēlāju var braukt četratā, bet lejā – divatā.
Vogela kalna panorāma.
Braucot ar gondolu, pārredzams Bohinsko ezers (Bohinjsko jezero).
Vintgara klinšu aiza
Vintgara klinšu aiza (Vintgar gorge) ir 1,6 km gara ieleja, kas atrodas netālu no Slovēnijas pilsētas Bled. Lai tiktu līdz aizai, jābrauc cauri apdzīvotai vietai ar šaurām ieliņām. Tā kā tā bija sestdiena, tur dežurēja cauri laidēji, kas sazinājās ar rācijām, jo divi autobusi viens otram pabraukt garām nevarēja.
Aizas sienas ir 50-100 m augstas. Radovnas upe (Radovna) ieleju noslēdz ar 13 m augstu ūdenskritumu Šum (tulkojumā – troksnis), kas ir lielākais ūdenskritums Slovēnijā. Ūdens upē ir caurspīdīgs, tīrs un zili zaļā krāsā. Varēja redzēt, ka tajā peld apmēram 30-40 cm garas foreles. Pie aizas bijām ap pulksten 9-iem no rīta. Cilvēku nebija daudz, tāpēc mierīgā garā varējām izstaigāt koka tiltiņa taku. Ejot atpakaļ pa šo pašu taku ap pulksten 10-tiem, jau bija saradušies simtiem cilvēku, kas pa koka tilta taciņu pārvietojās garā rindā. Tā, ka apstāties un nofotografēt krāčaino upi, vairs nebija iespējams. Iegādātā biļete jāuzrāda divās vietās – takas sākumā un takas beigās, jo ieejas ir abās pusēs. Ūdenskritums ir tajā aizas posmā, kur pāri kraujai slejas līks tilts. Lai nokļūtu līdz ūdenskritumam, aiz koka mājiņas (nepamanīju, vai tas ir info centrs vai kase), jānokāpj pa kāpnītēm uz leju, jāiziet cauri neizteiksmīgam placim un jānogriežas pa kreisi. Tur būs maza koka norāde ar uzrakstu Šum.
Bledas ezers Bledas ezers (Blejsko jezero) atrodas Slovēnijas ziemeļrietumu daļā pie Bledas pilsētas, tikai 55 km no valsts galvaspilsētas Ļubļanas. Apkārt ezeram var apiet pa ~6 km garu pastaigu celiņu. Ezerā ir tīrs ūdens, un tajā var peldēties praktiski jebkurā vietā, tikai grunts akmeņaina. Vēl svarīgi zināt, ka tuvāk pilsētas centram ir labiekārtota maksas peldvieta. Bledas ezera krastā atrodas viduslaiku pils, bet uz ezera salas - baznīca. Vairākas reizes šajā ezerā noticis Pasaules čempionāts airēšanā.
Bledas ezera sala ar baznīcu.
Ezera krastā uz klints atrodas viduslaiku pils.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.
Alpu kalnu pilsētiņās raksturīgas mājas, kurām 2. un, ja ir, tad 3. stāvs uzbūvēts no koka. Koka balkoniem noteikti jābūt bagātīgi rotātiem ar ziediem. Visi pagalmi izskatījās tik perfekti sakopti. Mums līdz tādam līmenim vēl ļoti, ļoti tāls ceļš ejams.
Itālijas Alpos mājām ir salīdzinoši mazi lodziņi, nekā pie mums Latvijā, un visiem logiem priekšā žalūzijveida aizvērtņi.
Cilvēkiem vienmēr ir paticis atstāt pēc sevis kādu piemiņu. Pie mums alu sienās ieskrāpē savu vārdu, bet Alpu dolomītu kalnos vārdu izliek no akmeņiem.
Suns ķengursomā. Visi ģimenes locekļi vēlas pilnvērtīgi izbaudīt kalnus.
Kalnu pakājēs zeme izmantota līdz pēdējam metram. Nekur nevarēja redzēt aizlaistus, pamestus zemes gabalus kā pie mums. Nevarēju saprast, kas tās Austrijā par daudzām mazām mājiņām uz lauka – darbarīku novietnes vai siena šķūnīši?
Slovēnijas Alpos sienu žāvē pavisam savādāk nekā pie mums – uz horizontāliem koka zariem.
Divi vīri kalnā kāpa bavāriešu cepurēs, kas rotātas ar spalvām un ziediem.
Austrijas Grosgloknera Alpu panorāmas ceļa serpentīnus no kraujas šķir vien reti akmens bluķīši.
Par šādu 2-vietīgu studentu dzīvoklīti (Bad Ischl; Austrija) mūsējie var tikai sapņot. Te ir virtuvīte ar ledusskapi, tualete ar dušas kabīni, balkons un skaists skats uz kalniem. Noskaidroju, ka maksa par mēnesi ~130 eiro.
Alpu simbols ir ēdelveisa ziediņš. Tas attēlots uz Austrijas 2 centu monētas.
Alpu ēdelveiss sastopams augstāk par 2.5 km. Internetā izlasīju, ja senos laikos jauneklis vēlējies precēties, lai pierādītu savu mīlestību, viņam savai iecerētajai vajadzēja uzdāvināt ēdelveisa ziedu, jo tie aug klinšainās, grūti pieejamās vietās, kuras var sasniegt, riskējot ar dzīvību. Pati šādu ziedu kalnos gan nemanīju, tāpēc paraugu atradu internetā.
Citi Alpos redzētie ziedi. Nosaukumus diemžēl nezinu.
|